Bioogle "COH 36-2-25"

Kas ir Bioogle "COH 36-2-25"?

COH – tas apzīmē trīs galvenos elementus: Oglekli (C), Skābekli (O) un Ūdeņradi (H). Tāpat kā mēslojumiem NPK apzīmē slāpekli, fosforu un kāliju, COH nosaukums uzsver šo elementu nozīmi augu augšanā un augsnes kvalitātē.

COH 36‑2‑25 ir bioogle, kas ražota no organiskām vielām, izmantojot pirolīzi – procesu, kurā materiāls tiek karsēts bez skābekļa klātbūtnes. Tā rezultātā tiek iegūts ar oglekli bagāts, stabils materiāls ar augstu bioloģisko aktivitāti.

Kāds ir ieguvums no COH izmantošanas?

Augsnei:
Uzlabo augsnes struktūru, aerāciju un ūdens noturēšanu.
Samazina barības vielu izskalošanos – COH darbojas kā “sūklis”, kas piesaista barības vielas.
Veicina mikroorganismu aktivitāti, kas palīdz labāk uzņemt barību un uzlabo augsnes dzīvi.
Stabilizē augsnes pH.
Uzlabo augu barības vielu uzņemšanu, īpaši slāpekļa, fosfora un kālija.

Augiem:
Veicina sakņu attīstību un kultūraugu noturību pret stresu (sausums, temperatūras svārstības).
Palielina ražu – daudzu pētījumu rezultāti rāda ražas pieaugumu no 10 līdz 25%.

Cik daudz oglekļa vajadzīgs ražai:

Lai izaudzētu 1 tonnu (t/ha), augiem ir nepieciešams:

Ziemas kvieši: ~430 kg organiskais ogleklis
Rapsis: ~600 kg organiskais ogleklis
Kaņepes (sēklām): ~500–650 kg organiskais ogleklis
Zirņi/pupas: ~400–500 kg organiskais ogleklis

COH pievienošana augsnei palīdz nodrošināt šo vajadzību, īpaši smilšainās vai erodētās augsnēs.

Šie skaitļi balstīti uz kultūraugu oglekļa saturu biomasā un ražošanas bilancēm dažādos pētījumos [1].

Kā mainās NPK pieejamība, palielinoties organiskajam ogleklim?:

Pētījumi rāda, ka palielinot organiskā oglekļa saturu par 0,1% augsnē:

Pieejamais slāpeklis (N) palielinās par 5–10%
Pieejamais fosfors (P) – par 7–15% (īpaši smilšainās augsnēs)
Pieejamais kālijs (K) – līdz 10% vairāk pieejams augiem

Tas ļauj samazināt minerālmēslojuma devas līdz pat 20%, nezaudējot ražu [2][3]. 

COH ietekme uz C:N attiecību:

COH 36‑2‑25 produkta oglekļa un slāpekļa attiecība (C:N) ir tikai 3:1. Tas nozīmē:

Produkts neizraisa slāpekļa blokādi, kas bieži notiek, izmantojot citas bioogles ar C:N 20:1 vai augstāku [4]
COH nodrošina ātru slāpekļa pieejamību augiem, tāpēc to var droši izmantot pirms vai kopā ar sēšanu
Produkts piemērots lietošanai ar kūtsmēsliem vai kompostu, jo tas stabilizē barības vielas

COH ietekme uz augsnes struktūru un ūdens noturību

COH porainā struktūra palīdz:

Uzlabot mitruma saglabāšanos – svarīgi vieglās vai sausās augsnēs
Samazināt izskalošanos – COH darbojas kā “sūklis” barības vielām
Veicināt mikroorganismu aktivitāti, kas palielina augu spēju uzņemt barības vielas

Lauksaimnieki, kas izmanto COH kombinācijā ar šķidrajiem vai organiskajiem mēslojumiem, ziņo par uzlabotu augsnes elpošanu, ātrāku sadīgušanu un noturīgāku ražu sausuma laikā [5].

Lietošanas ieteikumi:

Ieteicamās devas:

Zālājiem: 200–300 kg/ha
Graudaugiem, kaņepēm, rapsim: 250–350 kg/ha
Dārzeņiem: 100–200 kg/ha
Augļu kokiem, ogulājiem: 275–425 kg/ha jeb 50-100 g/augam
Substrātos (puķupodos): 1–3 kg/m³

COH var izmantot kā bāzes uzlabotāju vai kombinēt ar citiem mēslojumiem – īpaši efektīvs rezultāts tiek panākts, ja COH iestrādā rudenī vai pavasarī kopā ar organisko mēslojumu.

Ieteicamais lietošanas laiks:

Pirms sējas, stādīšanas vai augsnes sagatavošanā.
Sajaucot ar minerālo mēslojumu, kompostu vai kūtsmēsliem – palielinās to izmantošanās efektivitāte.

Atsauces:

[1] Lal, R. (2004). Soil carbon sequestration to mitigate climate change. Geoderma, 123(1), 1–22.

[2] Bationo, A. et al. (2007). Improving soil fertility productivity in Africa. Springer Science & Business Media.

[3] Lehmann, J., Joseph, S. (2015). Biochar for Environmental Management: Science, Technology and Implementation. Earthscan.

[4] Glaser, B., Lehmann, J., & Zech, W. (2002). Ameliorating physical and chemical properties of highly weathered soils in the tropics with charcoal – a review. Biology and Fertility of Soils, 35(4), 219–230.

[5] Domingues, R.R. et al. (2017). Biochar and Organic Fertilizers Increase Nutrient Use Efficiency and Crop Productivity. Agronomy Journal, 109(2), 665–677.